Skolas vēsture
Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, kad izveidoja Berģu muižu. 1870. gadā šī ēka pārtapa par Berģu-Ādažu pamatskolu (“Avotu” mājās), bet līdz tam laikam muiža piedzīvojusi vairākus īpašniekus un notikumus. Sākotnēji Berģu muižas īpašnieks bijis Kaspars Bergs, kura vārdu celtne arī ieguvusi. 1682. gadā Berģu muiža pārgājusi kapteiņa fon Šreicterfelda īpašumā, vēlāk tā piederējusi majoram Gustavam fon Lovisam. Tieši šim cilvēkam arī izveidoja piemiņas akmeni ar uzrakstu “Dem Major Gustav Fon Loviss 1770.-1820.”. Berģu skolu dibināta 1870. gada 10. novembrī, Mārtiņdienā, “Avotos”. Sākumā nosaukta par Mārtiņskolu.
Skolā bērni sāka iet apmēram 10 gadu vecumā.
Mācības sākās ap oktobra vidu un beidzās ap Jurģiem, taču daudzi skolēni skolā gāja četrus, pat sešus un vairāk gadu, mācīdamies vairāk, nekā prasīja toreizējā mācību programma.
Skolēnu skaits no skolas sākuma līdz 1926. gadam bijis 30 – 40 bērnu.
Vismazāk skolēnu skolu apmeklējuši 1927./1928. mācību gadā – 16 skolēnu.
Pēc neatkarības atgūšanas ar Garkalnes pagasta Padomes gādību skolu paplašināja un 1995. gada 27. decembrī atklāja otru skolas korpusu – 5.-9. klasei. Jaunās skolas atklāšanā piedalījās toreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Muižas ēkā – sākumskolas klases. No 2001. gada vecās skolas ēkā sāka darboties 5 – 6 gadīgo bērnu sagatavošanas grupa.
2002. gada 1. septembrī atklāja jaunās skolas trešo stāvu, ko uzbūvēja pilnīgi no jauna.
2008. gada vasara ierakstīta skolas vēsturē ar diviem lieliem notikumiem – pēc vairāku gadu rekonstrukcijas skolēniem lietošanā nodots stadions, kurā var spēlēt gan futbolu, gan regbiju. Otrs notikums – nedaudz modificēta vecā skolas ēka. Pārbūve skāra sākumskolas 2. stāvu, kur izbūvētas papildus pirmskolas grupas telpas, kā arī izbūvēta kāpņu telpa starp 1. un 2. stāvu.
Nākamā gadā skolu skāra reorganizācija. 2009. gada 29. jūlija Garkalnes Domes sēdē nolēma Garkalnes novadā esošās 2 izglītības iestādes – Berģu pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas pievienot Garkalnes pamatskolai. Pievienošanas rezultātā Berģu pamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas un Garkalnes pamatskolu apvienoja vienā Garkalnes novada izglītības iestādē. Apvienotajai izglītības iestādei izveidoja vienotu izglītības iestādes administrāciju. Pievienotajām mācību iestādēm saglabāja vēsturisko nosaukumu – Berģu pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde “Skudriņas”.
2010. gada 2. augustā struktūrvienība Berģu pamatskola atkal lielās pārmaiņās, jo atdalīta no Garkalnes vidusskolas un pievienota akreditētajai Garkalnes novada izglītības iestādei – Berģu Mūzikas un mākslas skolai. Radās jauna skola – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola –, kura piedāvā pirmskolas un pamatskolas izglītību, kā arī profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā: taustiņinstrumentu spēle – klavierspēle, stīgu instrumentu spēle – ģitāras, kokles spēle un vijoļspēle, pūšaminstrumentu – flautas spēle, sitaminstrumentu spēle, vokālā mūzika – kora klase, vizuāli plastiskā māksla.
Mūsu skola ir bagāta ar tradīcijām
Zinību diena ir īpaši svētki 1. un 9. klasei. Devītās klases skolēni sveic pirmklasniekus un palīdz viņiem sākt skolas gaitas. Septembris ir arī Dzejas mēnesis, kad skolā valda vārds un māksla; raksta dzejoļus, ar kuriem iepazīstina gan mazus, gan lielus, gan skolas viesus. Arī daiļrunāšanas konkurss “Zvirbulis” turpina Dzejas dienas, kad skolēni, izvēlējušies sev tuvāko dzejoli, mēģina pieburt dzejai vērīgu klausītāju. Savukārt ziemas mēnešos dzeja izskan angļu valodas runas konkursā “Edelweiss”. Angļu valodas zināšanas noder arī skolēniem tiekoties ar Lietuvā esošo sadraudzības skolu, kad kopīgi atzīmējam Baltu dienas.
Oktobra sākumā – Skolotāju diena. Šīs dienas organizatori – 9. klase – sagādā patīkamus brīžus skolotājiem. Skolā valda mūzika, apsveikumi, smiekli. Sākumskolas skolēni katru gadu ap Miķeļiem atzīmē Ražas svētkus. Arī Miķeļdienas gadatirgus ir jau iesakņojusies tradīcija, kad skolēni kļūst par pārdevējiem un pircējiem. Pārdod gan dārzos izaudzēto, gan mājās izcepto, izgatavoto.
Skolas dzimšanas diena ir Mārtiņos, tāpēc šai dienai veltām īpašu uzmanību. Sienas izrotā bērnu Mārtiņgaiļu zīmējumi, apsveicam mūsu skolas Mārtiņus. Katru piekto gadu ap Rudens Saulgriežiem organizējam skolas absolventu salidojumu.
Rudenī un pavasarī skolā organizējam Vecāku dienas, kad vecāki ierodas skolā pie konkrētiem pedagogiem un pārrunā aktuālos jautājumus gan izglītībā, gan audzināšanā.
Novembris ir ne tikai skolas, bet arī valsts svētku jubilejas mēnesis. Lāčplēša dienā 9. klases skolēni dodas mācību ekskursijā uz Rīgas Brāļu kapiem. Latvijas Republikas proklamēšanas dienai ir veltīts īpašs pasākums ar svētku koncertu, kurā jau vairākus gadus pēc kārtas apbalvo konkursa “Erudīts” uzvarētājus.
Ziemassvētkos skolēni un pedagogi organizē koncertu, iestudē uzvedumu. Šo pasākumu labprāt apmeklē vecāki un novada iedzīvotāji, viesi. Adventes laikā skolēni, pedagogi, skolas darbinieki piedalās akcijā „Sasildīsim sirdis”, kad sirmgalvjiem akcijas dalībnieki sniedz labdarības koncertu, dāvina pašu sarūpētas dāvanas.
Februārī skolēni labprāt svin Mīlestības dienu. Tā ir pilna ar pārsteigumiem, katrs skolā jūtas īpaši mīlēts un vajadzīgs. Kad ziema, šķiet, ieilgusi, liels vai mazs Meteņos mēteļus uz otru pusi griež un sēžas ragavās, lai brauktu no skolas kalniņa lejā pretim pavasarim. Drosmīgākie un lielākie skolēni dodas jau vairākas ziemas iekarot Žagarkalnu.
Pavasaris atnāk ar Lieldienām. Reizēm skolā ierodas arī pats Lieldienu Zaķis, kas skolas parkā iekar šūpoles, kurās visi dūšīgi šūpojas, koku dobumos un zālē paslēpj raibās olas, kuras ļoti cītīgi meklē paši mazākie. Iecienīta ir rotaļa “Olu ripināšana”. Joku dienā skolā nevar saprast, kur beidzas nopietnība un sākas joki.
Kad iestājas siltāks laiks un zaļāks kļūst lapu vainags, tiek organizēta aktīva programma tuvāk dabai – Sporta diena un Ekskursiju diena. Lai sportošana un pārgājieni būtu drošāki, pavasarī notiek lielā tīrības un sakopšanas Talka.
Par drošību jāatceras un jānostiprina jau esošās zināšanas, tāpēc rudenī un pavasarī ir Drošības diena, kad speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, “Swedbankas Ceļa skolas” instruktori stāsta un rāda, lai pats un citi būtu sveiki un veseli. Ir iespēja skolā nokārtot CSDD eksāmenu un iegūt velosipēda apliecību.
Maija sākumā izskan Ģimenes dienas koncerts, kas veltīts māmiņām, tētiem, vecmāmiņām un vectētiņiem. Tas ir brīdis, kad atkal valda Mīlestība. Šajā dienā var apskatīt bērnu radošo darbu izstādi. Maija beigās pēdējo mācību stundu skolā, skanot Pēdējam zvanam, izbauda 9. klases kolektīvs. Topošie absolventi rīko izstādi, kur aplūkojami viņu sasniegumi, piedzīvojumi fotogrāfijās un atmiņu stāstos. Jūnija sākumā pēc eksāmenu nokārtošanas un izlaiduma 9. klase atstāj mūsu skolu, lai iekarotu jaunu zinību apvāršņus.
Skolas nosaukumi laika gaitā mainījušies:
- 1870.-1950.g. Berģu-Ādažu pamatskola
- 1951.-1953.g. Berģu pamatskola
- 1954.-1961.g. Berģu septiņgadīgā skola
- 1962.-1989.g. Berģu astoņgadīgā skola
- 1989.-1997.g Berģu deviņgadīgā skola
- 1997.-2009.g. Berģu pamatskola
- 2009.-2010.g. Garkalnes-Berģu pamatskola
- 2010.g – šodienai Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola
Skolas pārziņi un direktori
- Grīnfelds Ansis 1870.-1878.g. pārzinis
- Ķirsons 1878.-1881.g. pārzinis
- Robežnieks Miķelis 1881.-1926.g.pārzinis
- Kalniņš Jānis 1926.-1950.g. pārzinis
- Daugule Stefānija 1950.-1951.g. pārzine
- Malahovska 1951.-1952.g. pārzine
- Naglis Jāzeps 1952.-1953.g. pārzinis
- Gerdiņa Maiga 1953.-1954.g. direktore
- Orlovska Mirdza 1954.-1955.g. direktore
- Cimbulis Ēvalds 1955.-1956.g. direktors
- Zeps Pēteris 1956.-1061.g. direktors
- Odīte Meta 1961.-1971.g. direktore
- Mariktāns Centis 1971.-1978.g. direktors
- Želvis Teodors 1978.-1979.g. direktors
- Čerkovska Genovefa 1979.-1986.g. direktore
- Salenieks Pēteris 1986.-2009.g. direktors
- Bruģis Laimnesis 2009.-2010.g. direktors
- Sabale Dagnija 2010. g. – 2011.g. direktore
- Briņķe Ilze 2011.g. – 2012.g. direktore
- Salenieks Pēteris 2012.g. – 2013.g. direktors
- Briņķe Ilze 2013.g. – direktore
Skolas mācību pārziņi
- Grigorjevs 1961.-1962.g.
- Gerdiņa Maiga 1962.-1966.g.
- Kociņa Marija 1967.-1975.g.
- Norkusa Ilze 1975.-1977.g.
- Bramane Antoņina 1977.-1978.g.
- Čerkovska Genovefa 1978.-1979.g.
- Putnika Silvija 1979.-1981.g.
- Silavniece Skaidrīte 1981.-1986.g.
- Putnika Silvija 1986.-1992.g.
- Maulvurfa Zaiga 1992.-1994.g.
- Bajaruniene Maija 1994.-1999.g.
- Purgale Inga 1999.-2002.g.
- Kalniņa-Laksa Margita 1999.-2002.g.
- Bredika Inta 2002.-2005.g.
- Brantēvica Indra 2005.-2007.g.
- Reinholde Maija 2007.-2008.g.
- Bredika Inta 2008.-2013.g.
- Maskoļūna Baiba 2013.-2014.g.
- Tīkmere Inguna 2014.g.