Skolas vēsture

Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā, kad izveidota Berģu muiža. 1870. gadā šī ēka pārtop par Berģu-Ādažu pamatskolu ("Avotu" mājās). Bet līdz tam laikam muiža piedzīvojusi vairākus īpašniekus un notikumus. Sākotnēji Berģu muižas īpašnieks bijis Kaspars Bergs, kura vārdu celtne arī ieguvusi. 1682. gadā Berģu muiža pārgājusi kapteiņa fon Šreicterfelda īpašumā, vēlāk tā piederējusi majoram Gustavam fon Lovisam. Tieši šim cilvēkam arī izveidots piemiņas akmens ar uzrakstu "Dem Major Gustav Fon Loviss 1770.-1820.". Berģu skola dibināta 1870. gada 10. novembrī, Mārtiņdienā, "Avotos". Sākumā nosaukta par Mārtiņskolu.

Skolā bērni sāka iet no apmēram 10 gadu vecuma. Pirms uzņemšanas mācību iestādē bija jāiziet trīs gadu mājmācības kurss, kura laikā tika apgūta lasītprasme. Tie skolēni, kas lasīt nemācēja, skolā netika uzņemti. Skolas laikā mājmācības bērnus pārbaudīja reizi mēnesī draudžu mācītāji, vēlākos gados skolas skolotāji. Oficiāli skolā bija jāmācās trīs ziemas. Mācības sākās ap oktobra vidu un beidzās ap Jurģiem. Taču daudzi skolēni skolā gāja četrus, pat sešus un vairāk gadus, mācīdamies vairāk, nekā prasīja toreizējā mācību programma. Tika mācīti šādi priekšmeti: ticības mācība, lasīšana, rakstīšana, rēķināšana, vēlākos gados ieviesta arī vingrošana zēniem un tamborēšana, adīšana meitenēm. Skolēnu skaits no skolas sākuma līdz 1926. gadam bijis 30 - 40 bērni.

1922.g Ādažu - Berģu 1. pakāpes skola

Vismazāk skolēnu skolu apmeklējuši 1927./1928. mācību gadā - 16 skolēni. 1928./1929. gada ziemā skolas nama apakšstāvā tika izbūvēta paplašināta zāle ar stabilu skatuvi un plītiņu bufetes istabā "groka vajadzībām". Senākā zāle un fon Lovisa kabinets tika savienots, veidojot vienu zāli. Savukārt senā muižnieku ēdamistaba kļuva par skatuvi, uzceļot papildu grīdu. Puķu istaba aiz skatuves kļuva par aktieru ģērbtuvi. Zāles un skatuves izbūve toreizējam Ādažu pagastam izmaksāja 1200 latu. Baltās podiņu krāsnis celtas no vecās muižas krāsnīm. Skola sastāvēja no piecām telpām - četras augšstāvā, ēdamistaba apakšstāvā. 1928. gadā skolā tiek iekārtota pasta nodaļa un telefona centrāle, taču jau 1933. gadā skolā sāka darboties automātiskā telefonu centrāle. Padomju okupācijas laikā skola maina savu nosaukumu vairākas reizes.

Pēc neatkarības atgūšanas ar Garkalnes pagasta Padomes gādību skola paplašinās un 1995. gada 27. decembrī atklāj otru skolas korpusu, kurā mācās bērni no 5. līdz 9. klasei. Jaunās skolas atklāšanā piedalās toreizējais Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis. Muižas ēkā par saimniekiem paliek sākumskolas klases. No 2001. gada vecās skolas ēkā sāk darboties 5 - 6 gadīgo bērnu sagatavošanas grupa.

2002. gada 1. septembrī atklāj jaunās skolas trešo stāvu, kas tika uzbūvēts pilnīgi no jauna.

2008. gada vasara tiks ierakstīta skolas vēsturē ar diviem lieliem notikumiem - pēc vairāku gadu rekonstrukcijas, beidzot, skolēniem lietošanā tiek nodots stadions, kurā tagad var spēlēt gan futbolu, gan regbiju. Otrs notikums - tiek nedaudz modificēta vecā skolas ēka. Pārbūve skar sākumskolas 2. stāvu, kur tiek izbūvēta papildus pirmskolas grupas telpas. Un, lai veiksmīgi notiktu jauno skolēnu pārvietošanās starp 1. un 2. stāvu, tiek izbūvēta kāpņu telpa.

Nākamā gadā skolu skar reorganizācija. 2009. gada 29. jūlija domes sēdē lemts Garkalnes novadā esošās 2 izglītības iestādes - Berģu pamatskolu un pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas pievienot Garkalnes pamatskolai. Pievienošanas rezultātā Berģu pamatskolu, pirmsskolas izglītības iestādi Skudriņas un Garkalnes pamatskolu apvienot vienā Garkalnes novada izglītības iestādē. Apvienotajai izglītības iestādei izveidot vienotu izglītības iestādes administrāciju. Pievienotajām mācību iestādēm tiek saglabāts vēsturiskais nosaukums -Berģu pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde "Skudriņas".

2010.gada 2.augustā struktūrvienība Berģu pamatskola atkal lielās parmaiņās, jo tiek atdalīta no Garkalnes vidusskolas un pievienota akreditētajai Garkalnes novada izglītības iestādei Berģu Mūzikas un mākslas skola. Ir radusies jauna skola – Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola, kura piedāvā pirmskolas un pamatskolas izglītību, kā arī profesionālās ievirzes programmas mūzikā un mākslā: taustiņinstrumentu spēle – klavierspēle, stīgu instrumentu spēle – ģitāras, kokles spēle un vijoļspēle, pūšaminstrumentu – flautas spēle, sitaminstrumentu spēle, vokālā mūzika – kora klase, vizuāli plastiskā māksla.

Skolas nosaukumi laika gaitā mainījušies:
1870.-1950.g. Berģu-Ādažu pamatskola
1951.-1953.g. Berģu pamatskola
1954.-1961.g. Berģu septiņgadīgā skola
1962.-1989.g. Berģu astoņgadīgā skola
1989.-1997.g Berģu deviņgadīgā skola
1997.-2009.g. Berģu pamatskola
2009.-2010.g. Garkalnes-Berģu pamatskola
2010.g - šodienai Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola

140 gadu laikā skolu vadījuši 18 pārziņi-direktori. Par to, ka skola attistījusies, pilnveidojusies, augusi, jāsaka paldies šiem cilvēkiem.

Skolas pārziņi un direktori:
Grīnfelds Ansis 1870.-1878.g. pārzinis
Ķirsons 1878.-1881.g. pārzinis
Robežnieks Miķelis 1881.-1926.g.pārzinis
Kalniņš Jānis 1926.-1950.g. pārzinis
Daugule Stefānija 1950.-1951.g. pārzine
Malahovska 1951.-1952.g. pārzine
Naglis Jāzeps 1952.-1953.g. pārzinis
Gerdiņa Maiga 1953.-1954.g. direktore
Orlovska Mirdza 1954.-1955.g. direktore
Cimbulis Ēvalds 1955.-1956.g. direktors
Zeps Pēteris 1956.-1061.g. direktors
Odīte Meta 1961.-1971.g. direktore
Mariktāns Centis 1971.-1978.g. direktors
Želvis Teodors 1978.-1979.g. direktors
Čerkovska Genovefa 1979.-1986.g. direktore
Salenieks Pēteris 1986.-2009.g. direktors
Bruģis Laimnesis 2009.-2010.g. direktors
Sabale Dagnija 2010.g.- direktore

Kopš 1961.gada mācību darbu palīdzēja organizēt 14 mācību pārziņi:
Grigorjevs 1961.-1962.g.
Gerdiņa Maiga 1962.-1966.g.
Kociņa Marija 1967.-1975.g.
Norkusa Ilze 1975.-1977.g.
Bramane Antoņina 1977.-1978.g.
Čerkovska Genovefa 1978.-1979.g.
Putnika Silvija 1979.-1981.g.
Silavniece Skaidrīte 1981.-1986.g.
Putnika Silvija 1986.-1992.g.
Maulvurfa Zaiga 1992.-1994.g.
Bajaruniene Maija 1994.-1999.g.
Purgale Inga 1999.-2002.g.
Kalniņa-Laksa Margita 1999.-2002.g
Bredika Inta 2002.-2005.g.
Brantēvica Indra 2005.-2007.g.
Reinholde Maija 2007.-2008.g.
Bredika Inta kopš 2008. gada

Mūsu skola ir bagāta ar tradīcijām

Pirmais septembris - Zinību diena. Šī diena ir īpaši svētki 1.klasei un 9.klasei. Devītklasnieki sveic pirmklasniekus un palīdz viņiem sākt skolas gaitas. Septembris ir arī dzejas mēnesis, kad skolā valda vārds un māksla, kad tiek rakstīti dzejoļi, ar kuriem tiek iepazīstināti arī pārējie dzejas mīļotāji. Arī daiļrunāšanas konkurss "Zvirbulis" paturpina dzejas dienas, ja ne rudenī, tad pavasarī, kad skolēni, izvēlējušies sev tuvāko dzejoli, mēģina pieburt dzejai vērīgu klausītāju. Savukārt ziemas mēnešos dzeja izskan angļu valodas runas konkursā "Edelweiss". Oktobra sākumā - Skolotāju diena. Šīs dienas organizatori -9.klase- parasti sagāda patīkamus brīžus skolotājiem. Skolā valda mūzika, apsveikumi, smiekli. Sākumskolā katru gadu ap Miķeļiem tiek atzīmeti Ražas svētki. Arī Miķeļdienas gadatirgus ir jau iesakņojusies tradīcija, kad skolēni kļūst par pārdevējiem un pircējiem. Pārdots tiek gan dārzos aizaudzētais, gan mājās izceptais, izgatavotais.

Skolas dzimšanas diena ir Mārtiņos, tāpēc arī šai dienai veltām īpašu uzmanību. Sienas izrotā bērnu mārtiņgaiļu zīmējumi, tiek apsveikti mūsu skolas Mārtiņi. Katru piekto gadu organizējam bijušo absolventu salidojumu. Rudenī un pavasarī skolā tiek organizētas Vecāku dienas, kad vecāki ierodas skolā pie konkrētiem pedagogiem un pārrunā aktuālos jautājumus gan izglītībā, gan audzināšanā. Novembris ir ne tikai skolas, bet arī valsts svētku jubilejas mēnesis. Tiek atzīmēta Lāčplēša diena, kā arī Latvijas Republikas proklamēšanas dienai ir veltīts īpašs pasākums ar svētku koncertu, kurā jau vairākus gadus pēc kārtas tiek apbalvoti konkursa "Erudīts" uzvarētāji.

Ziemassvētkos tiek organizēts koncerts vai iestudēts kāds uzvedums. Šo pasākumu iemīlējuši un labprāt apmeklē arī vecāki. Nu jau vairakus pēdējos gadus pēdējā Adventes svētdienā skolā ir mīļi gaidīti vecie un vientuļie pagasta cilvēki, lai klausoties mūziku un Ziemassvētku dzejoļus kopīgi sasilditu sirdis. Pēdējos gados populāra kļuvusi Mīlestības diena. Tā ir pilna ar pārsteigumiem, kad katrs skolā jūtas īpaši mīlēts un vajadzīgs. Kad ziema, šķiet, ieilgusi, liels vai mazs Meteņos mēteļus uz otru pusi griež un sēžas ragavās, lai brauktu no skolas kalniņa lejā pretim pavasarim. Drosmīgākie un lielākie skolēni dodas jau vairākas ziemas pēc kārtas iekarot lielākus kalnus Žagarkalnā.

Pavasara atnākšana nav domājama bez Lieldienām. Lieldienu zaķis skolas parkā iekar šūpoles, kurās visi dūšīgi šūpojas, koku dobumos un zālē paslēpj raibās olas, kuras tiek ļoti cītigi meklētas. Iecienīta ir rotaļa "Olu ripināšana", un reizēm skolā ierodas arī pats Zaķis. 1.aprīlis ir diena, kad skolā nevar saprast, kur beidzas nopietnība un sākas joki. Kad iestājas siltāks laiks un zaļāks kļūst lapu vainags, tiek organizēta aktīva programma tuvāk dabai - Sporta diena un Ekskursiju diena. Lai sportošana un pārgājieni būtu drošāki, pavasarī notiek lielā tīrības un sakopšanas Talka, kad skola jau vairākus gadus pēc kārtas iesaistās projektā "Pēdas" un "Lielajā Talkā".

Par drošību arī nedrīkst aizmirst, ik pa laikam jānostiprina arī jau esošās zināšanas, tāpēc rudenī un pavasarī tiek rīkota Drošības diena, kad tiek pieaicināti speciālisti no Ādažu glābšanas dienesta, Valsts policijas, "Swedbankas Ceļa skolas" instruktori. Ir iespēja arī skolā nokārtot un iegūt velo apliecības. Maija sākumā skolā izskan Ģimenes dienas koncerts, kas veltīts māmiņām, tētiem, vecmāmiņām un vectētiņiem. Tas ir brīdis, kad atkal valda Mīlestība. Šajā dienā var apskatīt bērnu radošo darbu izstādi. Maija beigās savu pēdējo mācību stundu, skanot Pēdējam zvanam, Berģu skolā izbauda 9.klase. Devītklasnieki sarīko izstādi, kur redzam viņu sasniegumus, piedzīvojumus fotogrāfijās, diplomos, atmiņās. Jūnija sākumā pēc eksāmenu nokārtošanas un izlaiduma 9.klase atstāj mūsu skolu, lai iekarotu jaunu zinību apvāršņus.