Virtuve ir vieta, kur pie galda sanāk ģimene, radi, draugi, iepazīstas ar jauniem cilvēkiem, kur tiek pavadīts pietiekami daudz laika sarunām, diskusijām, kur iepazīstas ar jaunām tradīcijām, kultūru, mītiem. Baltiem – latviešiem un lietuviešiem – bagāta kultūra, tradīcijas, folklora. Projektā „Baltu kultūras virtuve”, ko paredzēts realizēt 2 gadu laikā no 2015.gada augusta līdz 2017.gada jūlijam, ir plānots, ka piedalās 5.-6.klašu 12 skolēni no Lietuvas, 12 skolēni no Latvijas un 1 pedagogs no katras skolas, tomēr jau projekta pirmajā posmā, kas aprīļa sākumā notika Latvijā, visas piecas dienas aktivitātēs bija iesaistīti 50 skolēni, bet atsevišķās aktivitātēs pat vairāk kā 200 skolēnu.

Projekta pirmā posmā visu trīs skolu 5.klašu skolēni kopā ar skolotājiem iepazina baltu tautu tradicionālo un mūsdienu virtuves kultūru, izpētot ēšanas paradumus gan senatnē, gan mūsdienās, veidojot savu ēdienkarti, kurā apkopoja, skolēnuprāt, kas ir mūsdienīgi ēdieni un kas ir tradicionāli ēdieni, ko šobrīd lietojam uzturā. Mūsdienīgi ēdieni, skolēnuprāt, ir humuss, kartupeļi frī, lazanja, vistas fileja ar šampinjoniem saldā krējuma mērcē, arī vistas sacepums Vidusjūras gaumē, burgeri (sviestmaizes pēc McDonald’s parauga), krāsnī ceptas bietes un karstmaizītes, arī saldie ēdieni, piemēram, biezpiena bumbiņas, mēlītes, riekstiņi, mafini. Savukārt par tradicionāliem ēdieniem skolēni uzskata: speķa pīrādziņus, sklandraušus, pelēkos zirņus ar ceptiem sīpoliem, skābeņu zupu, pupiņu zupu ar žāvētām ribiņām, arī maizes zupu. Skolēnuprāt, par tradicionāliem ēdieniem jau kļuvusi medus kūka, rīsu sautējums ķirbī un šašliks. Visu trīs skolu 5.klases skolēniem vajadzēja iejusties šefpavāra lomā un izveidot savu vienas dienas ēdienkarti (brokastis, pusdienas, launags, vakariņas) tā, lai paši to var pagatavot saviem ciemiņiem. Skolēni brokastīs saviem viesiem piedāvāja ne tikai brokastu pārslas ar pienu vai jogurtu, kakao un tomātu maizi, bet mācēja pagatavot arī auzu pārslu putru, omleti (arī ceptu olu), pankūkas. Savukārt pusdienās latviešu skolēni pretēji lietuviešiem labprāt pagatavoja zupas, piemēram, brokoļu, skābeņu, frikadeļu, bet gan vieni, gan otri nesmādē pusdienās makaronus ar sieru un kādu salātu lapu, tāpat arī kartupeļus (ceptus, vārītus, stampātus) ar cīsiņiem vai karbonādēm, kāds mācēja pagatavot kuskusu, bet kāds vajadzības gadījumā labāk nopirka veikalā pankūkas un mājās tās uzsildīja. Launagu ne visi skolēni atzīst par ēdienreizi, bet, ja vajadzētu, ciemiņš un pats nepaliktu nepaēduši, tiktu pasniegta, piemēram, mannā putra, piena zupa ar makaroniem, maizītes (gaļas, tomātu), omlete, dažādi dārzeņu vai augļu salāti un kokteiļi. Vakariņās, skolēnuprāt, līdzās makaroniem (spageti) vai ceptiem kartupeļiem ar olu, labprāt pamielotos un citus pacienātu ar karstmaizītēm, biezpiena plācenīšiem, biezpienmaizītēm, banānu pankūciņām. Latviešu un lietuviešu skolēnu meklētās un pašu veidotās ēdienu receptes, ēdienkartes bija skatāmas Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas (04.04.-08.04.) un Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas (11.04.-22.04.) izstādē „Mana ēdienkarte”, kā arī prezentētas pirmajā tikšanās reizē, kad iepazinās cits ar citu, prezentējot savu skolu, rādot pašu skolēnu sagatavotas prezentācijas, video, dziedot dziesmas par notikumiem, atgadījumiem skolā.

Savukārt par veselīgu uzturu I.Križevica aicināja pārdomāt 6.aprīlī apmeklējot Latvijā vienu no pirmajiem un joprojām lielākajiem kazu audzēšanas un kazas piena produktu ražošanas uzņēmumiem SIA „Līcīši Ltd”, kas no 2005.gada ir arī bioloģiskā piena produktu pārstrādes uzņēmums Ozolnieku novadā. (Paldies B.Maskoļūnai par atsaucību un gudru padomiņu, organizējot skolēnu tikšanos ar uzņēmēju un kazām! Paldies Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas autobusa vadītājam J. Garančam, skolas administrācijai par izpalīdzēšanu!). Skolēniem bija iespēja redzēt un samīļot daudzās kazas, kaziņas un kādu āzi, arī zosu bara gāgināšanu novērtēt, vistas un mazos cālīšus apbrīnot, ar zirgu sasveicināties, kā arī nogaršot SIA „Līcīši Ltd” ražoto produkciju, ko gribētāji varēja iegādāties arī mājiniekiem, skolēni iztaujāja uzņēmēju par ražošanas, glabāšanas, pārdošanas procesiem, kā arī nobaudīja ugunskurā vārīto zupu.

Tomēr par veselīgu uzturu I.Križevica rosināja aktīvi diskutēt visu trīs skolu skolēnus jau 2015./2016.m.g. rudenī, kad lūdza aizpildīt tiešsaistē izveidotu aptauju „Veselīgs uzturs” (Paldies lietuviešu valodas skolotājai un projekta koordinatorei Lietuvā I.Valutkevičienei par tulkojumu! Paldies Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas informātikas skolotājai S.Šulcai par apstrādātiem datiem tīmeklī!). Aptaujā piedalījās 343 skolēni no visām trim projektā iesaistītajām skolām, no kuriem 201 – zēns, bet 142 – meitenes. Visaktīvāk aptauju aizpildīja lietuvieši – 42% no kopējā respondentu skaita, bet Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola – 30%, Rīgas Sanatorijas internātpamatskola – 30%. Skolēnuprāt, veselīgs uzturs 43% nozīmē ēst regulāri, piemēram, 3 reizes dienā un noteiktos laikos. 69% respondentu apgalvo, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu. Aptaujas rezultāti rāda, ka visbiežāk uzturā lietotais dārzenis ir kartupelis, ko atzīmēja 75% skolēnu, savukārt 67% skolēnu uzturā lieto gurķus, bet 49% - tomātus. Visretāk savā uzturā skolēni lieto kolrābjus (4%), kāļus (5%), cukīni un kabačus (8%). Visbiežāk uzturā lietotie augļi: āboli (83%), banāni (63%), mandarīni (62%), apelsīni (55%), bumbieri (49%). Savukārt par visvairāk uzturā lietotām ogām tika atzītas zemenes (79%), avenes (62%), mellenes (57%), arbūzi (56%), vīnogas (55%), bet vismazāk uzturā tiek patērētas smiltsērkšķu ogas, pīlādžogas un aronijas, ko uztura lieto 10% no aptaujātajiem skolēniem. Augļus un dārzeņus uzturā vismaz četras reizes nedēļā lieto 46% skolēnu, bet 2% respondentu apgalvoja, ka nekad nelieto uzturā augļus un dārzeņus. Uz jautājumu, cik bieži skolēni uzturā lieto saldumus, čipsus, saldinātus gāzētos dzērienus, atbildēja, ka 1 reizi dienā un biežāk lieto 13%, četras reizes nedēļā – 39%, savukārt 1 reizi nedēļā saldinātos našķus lieto 43% aptaujāto skolēnu, tomēr 5% respondentu nekad nelietojot minētos kārumus. Vairāk par aptaujas rezultātiem tiks ziņots vasaras sākumā.

Projekta dalībnieki tika aicināti vērst uzmanību veselīgam dzīvesveidam ne tikai pareizi izveidojot savu ēdienkarti, bet arī pievēršoties fiziskām aktivitātēm, piedaloties kopā ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas skolotāju Z.Šestakovsku netradicionālās sporta spēlēs un stafetēs, kā arī ar Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas skolotājām D.Kuzinu un K.Nadirovu izspēlējot tautas bumbu, ko lietuvieši dēvēja par kvadrātu un ar kuras noteikumiem jau paguva iepazīties Upesciemā, skolotājas bija gatavojušās un izdomājušas dažādus uzdevumus, stafetes, izmantojot gan milzīgās bumbas, gan badmintonu un šautriņas, gan velosipēdus un citus sporta rīkus, lai skolēniem būtu interesanti piedalīties un cīnīties par godalgotām vietām, tomēr pedagogi bija padomājuši par visiem dalībniekiem, sarūpējot diplomus un veicināšanas balvas visiem projektā iesaistītajiem skolēniem.

Pirmās dienas devīze „Veselā miesā, vesels gars!” tika akcentēta pārējo dienu aktivitātēs, vēršot uzmanību ne tikai ikdienas uzturam, bet arī sadzīves ķīmijai virtuvē, kādu iespaidu tā atstāj uz mūsu veselību, apkārtējo vidi. Ikviena mājoklī esoša virtuve ir savdabīga ķīmisku vielu un savienojumu krātuve jeb laboratorija, kurā ikdienas cilvēki veic neskaitāmus un savā būtībā dažādas sarežģītības pakāpes eksperimentus, gatavojot ēdienu, pat nenojaušot, ka viņi paši ir ķīmiķi jau no bērnības, kopš iemācījās uzvārīt vai uzcept olu, izmest atkritumos ēdiena atliekas vai ielejot galda etiķi tējkannā, notīrot no tā katlakmens atstātās nogulsnes. Ikdienas virtuvē esošās ķimikālijas maina savus agregātstāvokļus, reaģē viena ar otru un veido jaunus savienojumus, ko apliecina garšas, smaržas un dažādas produktu faktūras izmaiņas. Radošā darbnīcā „Kīmija virtuvē” Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja I.Kuzņecova kopā ar saviem studiju biedriem – asistentiem Kasparu un Aivaru ierādīja 5.klases skolēniem pirmos soļus ķīmijā (Paldies arī bijušajai Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājai B.Maskoļūnai, kas piedalījās projekta sākotnējā izstrādes posmā, piedāvājot arī skolotājai I.Kuzņecovai metodiskos materiālus projekta realizēšanai!). Stundu laikā skolēni teorētiski un praktiski iepazina un atpazina virtuvē bieži sastopamās ķīmiskās vielas (pārtikas sastāvā, uzkopšanas un tīrīšanas līdzekļos esošās, tai skaitā bīstamās vielas), novēroja dažādas šo vielu radītās ķīmiskās un fizikālās pārvērtības, noskaidroja uztura un tīrīšanas līdzekļu nozīmi cilvēka dzīvē. Skolēniem bija doti dažādi un interesanti uzdevumiem, piemēram, pašiem radīt burbuļus, lavas lampu glāzē, no spageti un siera konstruēt tiltus un ēkas, noteikt virtuvē sastopamo pārtikas produktu un ķimikāliju pH, izmantojot indikatorus, radīt no miltiem, guašu krāsas un ūdens gleznu, ko apstrādāja mikroviļņu krāsnī u.c.

Kad skolēna pamatvajadzības tika apmierinātas, varēja arī sevi bagātināt ar mūziku, literatūru, folkloru, mākslu. Projekta dalībnieki piedalījās radošās darbnīcās „Virtuve mākslā”, kur kopā ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas pedagogiem – D.Krieviņu, I.Vahteri, D.Ventiņu – no ģipša veidoja šķīvi, kurā pēc laika jau varēja ielikt no filca pašu radītu lielu un košu burkānu. Savukārt mākslas dienai veltītās aktivitātes noslēdzās Jūgendstila muzejā Rīgā, kur projekta dalībnieki varēja iepazīties ar 20.gs.sākuma rīdzinieka dzīvokļa iekārtojumu, modi, traukiem un galda piederumiem, dzirdēja patafona skaņas un Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas 5.klases skolēnu un audzinātājas I. Pietkevičas sniegto nelielo, bet sirsnīgo priekšnesumu, ieskandinot muzejā esošās klavieres.

Mūzika turpināja skanēt arī citās projekta dienās, kad kopā ar Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas mūzikas skolotāju L.Misāni un latviešu valodas un literatūras skolotāju I.Križevicu projekta dalībnieki apguva latviešu rotaļu „Rupjmaizkukuls”, iemācījās I.Reiznieces (grupa „Iļģi”) sacerēto dziesmu „Burkāni un bietes”, par ko pati dziesmas autore raksta, ka „šī ir draudzēšanās dziesma ar dārzeņiem, kas diemžēl daudziem bērniem negaršo, tomēr ir gadījies, ka pēc dziedāšanas iegaršojas”. Projekta dalībnieki kopā ar skolotāju L.Misāni noskaidroja, ka arī dārzeņi var būt mūzikas instrumenti, ka arī no tiem var izveidot simfonisko orķestri. Šoreiz no dārzeņiem paši negatavojām mūzikas instrumentus, bet kā instrumentus izmantojām tos rīkus, ko var atrast virtuvē, piemēram, karotes, kārbas, katliņus, dakšas, pavārnīcas, glāzes, krūzes... Skolēnus ļoti uzrunāja skolotājas L.Misānes ideja pamēģināt arī šī projekta ietvaros izspēlēt un izdziedāt visiem kopā Annas Kendrikas dziesmu „Krūzes dziesma” (Anna Kendrick „The cup song”), ko Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 5.klases skolēni mācījās un trenējās jau labu laiciņu iepriekš gan mūzikas stundās, gan literatūras stundās un ko labprāt un azartiski projekta laikā apguva arī rīdzinieki un lietuvieši. Savukārt arī kaimiņi, lietuvieši, nepalika atbildi parādā, jo iemācīja latviešiem piemirstu deju „Letkiss”, tiesa gan, lietuviešu estrādes mākslinieku izpildījumā, līdz ar to bija iespēja dzirdēt arī lietuviešu valodu mūzikā. Kad skolēni vairākas stundas bija kopā muzicējuši, dziedājusī, dejojuši, rotaļājušies un noslīpējuši iemācīto tā, lai var atrādīt arī citiem, tad tika aicināti visi skatīties gribētāji uz zibkoncertu, kas pārvērtās skaistā, sirsnīgā atvadu koncertā „Baltu kultūras virtuve”. Muzikālā izskaņā projekta dalībnieki devās mācību ekskursijā uz Latvijas Nacionālo operu, kur tika izrādīta „operas virtuve” – aizskatuve. Skolēniem bija iespēja redzēt un izmēģināt pašiem baleta deju zālē kādu dejas pozīciju, ielūkoties grimētavās, uzkāpt uz lielās skatuves, kur vakarā tika izrādīta pirmizrāde baletam „Šeherezāde un viņas stāsti”, ko apmeklēja mūsu sadraudzības skolas pedagogi no Lietuvas, atbraucot kuplā pulkā no Kauņas, kamēr lietuviešu skolēni projektu pārdomāja, atpūšoties Līvu ūdens atrakciju parkā.

Ar mūzikas skaņām projekts tika ieskandēts, un ar pēdējiem mūzikas ritmā skanošiem aplausiem projekts izskanēja līdz rudenim, ko skolēni ļoti gaida, kad varēs atkal satikties ar Lietuvā, Kauņas pievārtē, jauniegūtajiem draugiem, kuriem apsveikumus projekta laikā zīmēja, rakstīja, sūtīja pa pastu gan uz Ziemassvētkiem, gan uz Lieldienām (Paldies vizuālās mākslas skolotājām I.Vahterei, I.Vectirānei, angļu valodas skolotājām par atsaucību un sadarbību!).

Šāda mēroga projektu var realizēt tikai tad, ja ir laba komanda, atbalsts, atsaucība, tas viss mums bija, lai Norplus Jauniešu izglītības programmas projekts „Baltu kultūras virtuve” tiktu realizēts izcili (skat. vairāk http://bmmp.lv/lidzparvalde/nordplus/ un http://www.rsis.lv/index.php?page=galerija&show=recent). Vēlos pateikties projekta atbalstītājiem: Nordplus Junior, Garkalnes novada domei, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentam, viesnīcai „Baltvilla” un tās vadītājam G.Osim. Paldies Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas direktorei I.Briņkei, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolas direktorei A.Stukānei, abu skolu administrācijai, pedagogiem, skolas mājas lapu administratoriem (I.Vectirānei, R.Putniņam), 5.klašu skolēniem un audzinātājām, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 1.-9.klašu skolēniem, skolēnu līdzpārvaldei un tās vadītājai E.Muižniecei par organizēto skolas diskotēku, 5.-9.klašu vokālajam ansamblim un tās vadītājai L.Misānei, tehniskiem darbiniekiem un visiem pārējiem, kas atbalstīja projekta realizācijas posmu Latvijā. Personīgi vēlos teikt lielu paldies Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas 5.klases visiem skolēniem un viņu ģimenēm, bet it īpaši tiem skolēniem (Valterim Eglītim, Andrim Mednim, Rozei un Bērtulim Štameriem, Paulam Andrejam Sičevam, Beātei Zukurei, Veronikai Stenderei-Šteinbergai, Alisei Arājumai) un viņu ģimenēm, kas piecas dienas savās ģimenēs uzņēma, gādāja, rūpējās, izguldīja 12 lietuviešu bērnus. Pateicos personīgi par atbalstu, sapratni pedagogiem (Z.Šestakovskai, D.Kuzinai, K.Nadirovai, D.Krieviņai, I.Vahterei, D.Ventiņai, I.Kuzņecovai, L.Misānei, S.Šulcai, B.Maskoļūnai, L.Stemperei, I.Pietkevičai, I.Vectirānei, I.Valutkevičienei, L.Kimantienei), kas atsaucās manam lūguma un iesaistījās projektā, vadot programmā paredzētās aktivitātes, paldies skolu autobusu vadītājiem (V.Ruhmanim, S.Zariņam, J.Garančam, V.Stukānam), skolas ēdinātājam SIA „Līče” (īpaši R.Zujevičam, G.Vorslavai un pavārītēm), sirsnīgi pateicos par atbalstu, atsaucību un gudru padomiņu Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas skolas saimniekam E.Krampānam un skolas absolventam Elvim Šopam, kā arī par milzīgi lielo pacietību un sapratni meitām Rasai un Marei.

Norplus projekta „Baltu kultūras virtuve”
programmas autore, vadītāja, koordinatore – Ieva Križevica